Tā sauktajai demilitarizētajai zonai no KTDR un Dienvidkorejas būs nepieciešama milzīga investīcija, un tā ilgs aptuveni divus gadsimtus. Un tas ir ar nosacījumu, ka darbā tiks iesaistītas visas Dienvidkorejas inženieru vienības. Par to ziņoja KBS radio stacijas žurnālistiem šīs valsts zemes spēku pārstāvis.
Militārā karaspēks arī norādīja uz nepieciešamību izveidot īpašu centru, lai risinātu demilitarizētās zonas problēmu.
Nesen Korejas pussalā notika vēl viens sasilšanas periods starp ziemeļiem un dienvidiem. Tas sākās pēc vēsturiskās tikšanās starp ASV prezidentu Trumpu un KTDR vadītāju Kim Jong-un. Tiek gatavots pirmais desmit gadu apmeklējums Dienvidkorejas vadītājam Phenjanā. Pasaules kopiena piesardzīgi cer, ka šoreiz būs iespējams izveidot ilgtermiņa dialogu starp Seitu un Phenjanu, un, visbeidzot, izbeigt ilgstošo konfliktu.
Divus gadsimtus nojaukšana: kāpēc tik ilgi?
Korejas karš bija viens no asiņainākajiem 20. gadsimtā. Tiek lēsts, ka šajā konfliktā miruši aptuveni 4,5 miljoni cilvēku. Oficiāli tas vēl nav apstājies, jo miera līgums starp karojošajām pusēm nav parakstīts. Kaušana beidzās ar divu jaunu valstu veidošanos un Korejas pussalas sadalīšanu pa 38. paralēli. Tajā tika izveidota 4 km plata demilitarizēta zona un 241 km gara zona.
Gadu desmitiem abas konfliktā iesaistītās puses bija iesaistījušās savu pozīciju nostiprināšanā: tās uzcēla sienas, uzbūvēja nocietinājumus, pīti 38. Un tomēr, baidoties no ienaidnieka pēkšņas sākšanās, viņi uzstādīja miljoniem dažādu sistēmu un struktūru raktuves, prettanku un pretkājnieku. Ja valstis patiešām ieņems mieru ilgtermiņā (un ilgtermiņā - apvienošanai), raktuves kļūs par ļoti nopietnu problēmu.
Pēc dažādu ekspertu domām, kopš Korejas kara beigām līdz pat šai dienai uz abu valstu robežām ir uzlikts vairāk nekā divi miljoni pretkājnieku mīnu un prettanku mīnu. Bet tas vēl nav viss. Šo problēmu pastiprina fakts, ka agrīnās mīnu lauku kartes jau sen ir zaudētas. Augsnes maiņas, lietus, plūdi izraisīja šo nāvējošo ierīču pārvietošanos, tāpēc neviens nevar norādīt precīzu atrašanās vietu lielākajā daļā no tiem. Ja tomēr tiek pieņemts lēmums likvidēt demilitarizēto zonu, tad sapperiem būs jādara daudz darba: viņiem burtiski jāpārbauda visa šīs teritorijas platība, centimetrs ar centimetru. Un tas aizņem tūkstošiem kvadrātkilometru.
Saskaņā ar žurnālistu avotu, ar pašreizējo tehnoloģiju līmeni šis process var ilgt aptuveni divus simtus gadu.
Atgādināt, ka pirms dažām dienām tika panākta vienošanās par trešās Dienvidkorejas un KTDR augstākā līmeņa sanāksmes datumu. Tas notiks no 18. septembra līdz 20. septembrim, un Dienvidkorejas vadītājs pirmo reizi desmit gados apmeklēs Phenjanu. Kim Jong-un apstiprināja savu nostāju par Korejas pussalas pilnīgu atdalīšanu. Šā gada pavasarī abu valstu vadītāji vienojās par kodolatbruņošanos. Nesen Ziemeļkorejas līderis pauda cerību, ka līdz 2021. gadam situācija pussalā varētu tikt atrisināta, kā arī agrīna attiecību normalizācija ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Šādas ziņas rada cerību, ka miers beidzot nonāks Korejas pussalā pēc ilgstošām konfrontācijām.
